Cēsu novads
Kamieļu un lemuru parks
Kontakti:
“Rakši”, Drabešu pagasts, Cēsu novads
www.kamieli.lv
info@kamieli.lv
+ 371 20009097
“Rakši” ir tūrisma uzņēmums, kas piesaista ceļotājus no visas Latvijas un ārvalstīm un savā attīstībā neapstājas pie sasniegtā. Tas ieņem nozīmīgu nišu Baltijas tūrisma tirgū.
“Rakši” atrodas netālu no Cēsīm un te mīt vairāk kā 200 dzīvnieku – kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, Austrālijas ķenguri, zebras, Puatu ēzeļi, Vale melnkakla kazas, Vale melndeguna aitas, Hailandes govis, krāsainie papagaiļi Aras, emu, strausi, surikāti, jūrascūciņas un truši. “Rakšos” ir pieejamas izjādes ar kamieļiem, pastaigas ar lamām, izbraucieni ēzeļu pajūgos, tiešā kontakta lemūru barošana un daudzas citas izklaides. Kafejnīcā “Camel cafe” apmeklētāji var nobaudīt veselīgās pankūkas un izsmalcinātas garšas saldējumu ar kamieļa pienu, kā arī uz uguns gatavotu marokāņu ēdienu tadžīnas. Suvenīru veikalā pieejama kosmētika ar kamieļu pienu, dažādi adījumi no kamieļu, lamu un alpaku vilnas, kā arī segas ar šo dzīvnieku vilnas pildījumu. “Rakšos” tiek ražots arī organiskais mēslojums dārzkopjiem un puķu audzētājiem, kuru sastāvā ir arī kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēsli. Koncepta viesnīca “Rakši” ir iekārtota marokāņu stilā ar daudziem austrumu kultūras interjera un stila elementiem.
Uzņēmums nebeidz pārsteigt ar kvalitatīvu piedāvājumu dažādību. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus ļaujas jaunām idejām un iespējām, uzticoties un atbalstot viens otru. Tā rodas produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību.
“Rakši ZOO” parka iesākums ir saimnieka Kristapa pirmās idejas papildprodukts, kas ātri vien kļuvis par pamatnodarbošanos un sirdsdarbu. Pirmais uzņēmuma piedāvājums – viesu māja – divtūkstošo gadu sākumā Latvijā nebija retums, tāpēc Kristaps meklēja veidus, kā piesaistīt uzmanību savam viesu namam, lai atšķirtos no citiem. Tā tika ierīkots neliels brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām alpakām, lamām un pirmo kamieli un gvanako pāri. Sākotnējā ideja – izveidot kamieļu parku, pirms septiņpadsmit gadiem šķita kā nereāls sapnis, par ko arī draugiem bijis jāpasmaida. Elija, kā uzņēmēja, šobrīd var dalītes ar atziņu “Vispirms jābūt idejai un tikai tad idejai seko nauda”. Kristapa piemērs ir apliecinājums, ka šis princips darbojas.
Šobrīd “Rakši” ir kļuvis par ģimenes uzņēmumu, kurā iesaistījusies visa saime – bērni, vecāki un mazbērni. Darbinieki arī ir novērtēti kā neatņemams uzņēmuma attīstību veicinošs faktors. Nesezonā strādā apmēram 15 cilvēki, aktīvajā sezonā darbinieku skaits dubultojas, atgriežas uzticīgie iepriekšējo vasaru kolēģi, kuri ziemā studē. “Vislabākās zināšanas jaunajiem kolēģiem var nodot pastāvīgie kolēģi. Mēs, kā darba devēji, varam iedot savam darbiniekam to, kas ir vēlamais rezultāts, kā mēs gribētu, lai būtu, bet esošie darbinieki var iedot tās zināšanas, kā darbi notiek realitātē, kā viss darbojas praktiski,” atklāj Elija. No pirmajiem 7 hehtāriem parks izaudzis līdz 30 hehtāru lielai platībai. Kopumā “Rakši” apsaimnieko 100 hehtārus zemes. Arī vēl neapgūtajā zemē saimnieki plāno attīsīt parka ideju jeb kā paši saka: “Mēs tur būvējam nākotni”.
Lielāko iedvesmu, strādājot zooparkā, uzņēmēji rod tieši savos dzīvniekos. Katra diena ir pilnīgi citādāka. Neatsveramas ir arī prieka sajūtas, kad dzimst jaunie dzīvnieki. Saimnieks Kristaps var nosaukt visu parka dzīvnieku vārdus, to izcelsmi un pastāstīt, kā konkrētais dzīvnieks nonācis līdz Latvijai. Viņš dalās pieredzē: “Man nav grafika, es dzīvoju pēc notikumiem – cilvēki, kuri ir apkārt, dzīvnieki, tie visi paši pasaka, kāda man tā diena izveidosies. Man ir lielās vadlīnijas, kas jāizdara, bet konkrēta plāna dienai nav. Šāda veida saimniecībā nevar plānot ārpus dzīvnieku vajadzībām, kas nav prognozējamas dienas gaitā, kur nu vēl ilgāk”. Ja strādā ar pilnu atdevi, tad arī neizpaliek apmeklētāju pateicības un viņu prieks.
Jaunajiem uzņēmējiem iesaka nebaidīties: “Svarīgi ir ticēt tam, ko esi iecerējis darīt un ticēt vairāk kā tam tic visi pārējie. Tad kad kaut kas padomā, nevajag gaidīt citu vērtējumu, jo negatīvais var nobremzēt. Vajag iet un darīt”.